Nav ne sniega, ne saules ... pelēcība visapkārt ... Cilvēku prātos
ienāk drūmākas domas ... gribas vairāk mīļu vārdu, siltuma, vairāk gaismas,
garāku dienu ... Man nepatīk ziema, tad es jūtos nedaudz saskumusi ... un līdz
ar pirmajām salnām, es sāku gaidīt pavasari ... siltos saules starus, putnu
čivināšanu ... pirmos zaļos asnus, kas tāpat kā es, ir noilgojušies pēc saules,
un spraucas laukā caur vēl auksto zemi ... lai ātrāk sajustu saules glāstus.
Un tad allaž es sev saku ... vēl
tikai drusku, pavisam nedaudz ... un kā teica burvīgs sirmgalvis, saņemdams
janvāra pensiju, ... „vēl tikai divas
pensijas” un būs pavasaris ... marts ... maigi zaļais pirmais pavasara mēnesis
...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru