~...Sapņu ceļojums...~

www.tavisvetki.eu

Mīlestības dienai ...

Mīļie ... 

Lai mīlestība un smaids vienmēr kopā ar Jums ... !

www.tavisvetki.eu

Kas ir Meteņi?

Tā ir atvadīšanās no ziemas!

            Laikā, kad īsās ziemas dienas sāk stiepties garākas, kad laiks sāk griezties uz pavasara pusi, latvieši svin Meteņus. Meteņi tiek saukti arī par Vastlāvi, Lastavāgu, Miesmeti, Miezmežu dienu un citādi.

            Meteņos pēdējo reizi ziemā notiek karnevāliskie budēļu gājieni, kad dziedot, dancojot un labu vēlot, ļaudis devās tālos ciemos pie otra un vizinājās no kalna. Meteņi ir tā reize, kad var no sirds izlielīties, jo tad viss aug un stiepjas garumā.

Svarīga šo svētku rituāla sastāvdaļa ir vizināšanās – no kalna ar ragavām, zirgu pajūgos, kaut ar slidām pa ezera ledu. Citkārt reti sastopama, tāpēc jo īpaša Meteņu atrakcija, ir vizināšanās uz ledus ar riņķa lēzi jeb ragavu karuseli. Atbilstoši paražu gudrībai Meteņos jāvizinās, lai nodrošinātu nākamā gada ražas labu iznākumu.

Meteņi parasti iekrīt februārī, septītajā otrdienā pirms Lieldienām, un atkarībā no tā, vai Lieldienas tiek svinētas pavasara saulstāvjos, vai pēc kristīgā kalendāra, var atšķirties arī Meteņu datums, turklāt mūsdienās svinībām dažkārt tiek izraudzīta arī tuvākā nedēļas nogale.

Meteņu norisē galvenās izdarības ir vizināšanās no kalna ragaviņās vai braukšana ciemos pēc analoģijas - jo garāks ceļš, jo garāki augs lini. Galvenais Meteņu ēdiens ir cūkas gaļa un nogrūsti mieži, ko dažādos novados saukuši dažādi: par grūdeni, zīdeni, koču, ķūķi. Kā allaž svētki, arī Meteņi tikuši uzskatīti par īpašu laiku, kad ar maģiskām darbībām var ietekmēt notikumus savā labā: zīlēti nākotnes notikumi, precības, izdošanās darbos; Meteņos veikti laika novērojumi, prognozējot laika apstākļus pavasarī un vasarā. Iecienīta paraža bijusi „Meteņa dzīšana”, kad no rijas augšas Metenis dzīts lejā, metot pīrāgus, berot zelta pogas un lejot gaidītājiem uz galvas ūdeni. Meteņos arī bērni mesti pāri sētai sniega kupenā, lai tie neaizgulētos.

www.tavisvetki.eu

Informācija - no personīgajiem arhīviem un internetā pieejamiem. 

Sveču diena ... 2 februāris

Re, nu ... Sveču diena pagājusi ... Sveču diena iezīmē ziemas vidu.

Šajā dienā esot daudz jāēd, daudz jātērē un – galvenais – jālej sveces. Vai Tev tā bija? Es šos trīs uzdevumus šajā dienā izpildīju. Sveces sanāca gana labas!

Senāk ticējumos vēsta, ka sveču liešanas pasākumam bija jābūt ļoti jautram. Jā tā nebija, tad sveces degot ar tumšu liesmu, sprakšķot.
            Līdz mūsdienām Sveču dienas tradīcijas maz saglabājušās. No tām, kas vēl zināmas, var minēt laika pareģošanu, sveču liešanu un… dedzināšanu – kā patīkamu, nomierinošu nodarbi, kas, protams, piekopjama ne vien svētkos, bet arī ikdienā – kad vien dvēsele alkst pēc gaismas un miera.

Laika pareģošana

* ja snieg, tad bites spietos un tām būs daudz medus;
* ja laiks ir skaidrs un saulains, tad būs vēl daudz sniega, taču būs silts maijs un gaidāms labs ražas gads;
* silts un saulains laiks norāda uz agru pavasari; ja saule uzspīd tik daudz, ka zirgu var apseglot, būs gana saules arī siena pļaujas un rudzu ziedēšanas laikā;
* pilošas pažobeles sola jauku pavasari;
* bargs sals nozīmē, ka par siltu pavasari nav ko domāt;
* ja ziema tik dziļa un barga, ka kaķis peles neredz, tad tas noteikti ir jābaro, lai nenomirst badā;
* aizputināti ceļi nozīmē lielus plūdus pavasarī;
* vētrains un puteņains laiks norāda uz jauku pavasari, siltu un lietainu vasaru;
* miglaina diena sola lietainu vasaru;
* piesarmojuši koki liecina par bagātu vasaru.


www.tavisvetki.eu

Info no personīgiem un internetā pieejamiem materiāliem.