... Pīlādži un Latvijas krāsa ... Sapņos ...

Koku lapas ... dzeltenas, brūnganas, sarkanas, zaļas un oranžas ...
... rudens .... un iedvesmojoties no rudenīgajiem Pīlādžiem ... un Latvijas svētkiem ... tapa Sapņi ...

www.tavisvetki.eu

... Piedāvāju Sapņu Ķērājus ...

Piedāvāju iegādāties sev tīkamā krāsā un lielumā Sapnīšu ķērājus ... dari zināmas man savas vēlmes ... un tici ... sapņi piepildās ... 

... Sapņu kērāji ...

Hei hei ... visapkārt ...

  Beidzot saņēmos, un  nolēmu darīt zināmu arī citiem ko vairāk par savu vaļasprieku - rokdarbiem! 

Gadu laikā ir tapuši - adījumi - jakas, apmetņi, zeķes, cimdi un šalles ... tamborējumi - cepures, šalles, vestes, lakati, pončo, zeķes ... īsas un garas, raibas un vienkrāsainas. 

 Gatavojoties programmai "Sapņu ceļojums" manā radošajā dzīvē ienāca Sapņu ķērāji ... visdažādākie ... lieli ... mazi ... ļoti lieli ...un mazi mazītiņi ... mini sapnīšu ķērāji ... 

Piedāvāju iegādāties sev tīkamā krāsā un lielumā Sapnīšu ķērājus ... dari zināmas man savas vēlmes ... un tici ... sapņi piepildās ... 

... kas tad īsti ir  Sapņu ķērājs

Pēc senas Ziemeļamerikas indiāņu leģendas sapņu ķērājs, ko citos vārdos dēvē arī par Sapņu šķirotāju ir rāmītis, kuru parasti piekar virs gultas galvgaļa. Leģenda vēsta, ka sapņu ķērājs ļauj redzēt tikai labus sapņu, kas ieķeras aplī ievītajā tīklā, bet sliktie tiek aizvadīti prom un nekad neatgriežas cilvēka dzīvē.

Sapņu ķērājs ir īpašs ar to, ka tas ir gatavots ar rokām, no dažādiem materiāliem un darba gaitā izstrādājumā tiek iekodēta pozitīvā enerģija un gaišas domas. Tāpat kā nav divu vienādu cilvēku, tā arī nav divu vienādu sapņu ķērāju.

www.tavisvetki.eu

Saulgriežus gaidot!

... Māmiņdienai ...

 

Ticējumi ... Lieldienās!

• Kas olu bez sāls ēd, tas visu vasaru daudz melos. 
• Kas Lieldienās olas zogot, tad zaglis paliekot tikpat pliks kā ola.
• Lieldienās olu čaumalas jāber caur vīrieša biksēm, tad vārnas cāļus neēd.
• Ja Lielās piektdienas vakarā kārpas apsmērē mēness gaismā, tad tās noiet.
• Ja Lielās piektdienas rītā istabas gružus uzber uz otra saimnieka zemes, tad to gadu mājās nebūs ne blusas, ne mušas.
• Lielās piektdienas rītā, kas pēc saules lēkšanas pieceļas, tas to gadu guļ lāča miegu, proti, nekad nevar pietiekami izgulēties un arvien gribas gulēt.

*Lielajā piektdienā pa dienu nedrīkst atgulties, jo tad visu gadu miegs nākšot.
• Ja grib, lai būtu sārti vaigi, tad vajag Lieldienu rītā pirms saules apēst vismaz 13 dzērvenes (ja ēd vairāk, tad vaigi ir sārtāki).
• Lieldienu naktī redzētie sapņi piepildās.
• Šūpošanās pieder pie kustību auglības aktiem līdzīgi dancošanai, lēkšanai, skriešanai, riņķošanai.

*Olas vārot, nedrīkst pūst uguni, lai olas nepārsprāgtu, arī runāt un smieties nav vēlams.

*Kad ola labi lobās, aug labi lini un būs viegli tos kult.

Mīļas un sirsnīgas Lieldienas!


www.tavisvetki.eu

Pūpolsvētdiena ... 

šogad ... 29. martā

                 Pūpolsvētdiena ievada Kluso nedēļu ... Pie mums Lieldienu laikā parasti viskrāšņāk zied pūpoli, tāpēc Latvijā šo dienu biežāk mēdz saukt par Pūpolsvētdienu.
Pūpolsvētdienas un Klusās nedēļas notikumi aicina pieminēt Kristus ciešanu ceļu, kā arī mudina pārdomāt, vai mēs ar savu būtību stāvam aiz tā, ko runājam.
Pēršana pūpolsvētdienā
Tas, ka agrāk pēršana ir bijis ļoti nopietns process, liecina tā daudzie nosaukumi. Daļa no tiem atvasināti no darbības vārda «pērt» sinonīmiem: kulšana, pūpološana, pūpūlāšana, virbošana, ērbošana. Arī skaitītie pantiņi ir bijuši dažādi:
•    Apaļš kā pūpols, apaļš kā pūpols, slimībā ārā, veselība iekšā!
•    Sarkans kā ābols, zaļš kā zars, vesels kā rutks, drošs kā lauva, veikls kā vāvere.
•    Pūpols, pūpols - apaļš kā pūpols, vesels kā rutks, lunkans kā žagars, sarkans kā ābols, zaļš kā zars, drošs kā lauva, veikls kā vāvere. Veselība iekšā, slimība ārā.
•    Pūpolī, pūpolī, slimībā ārā, veselība iekšā!
•    Apaļš kā pūpols, lunkans kā žagars, skaists kā lecoša saulīte! Slimība ārā, veselība iekšā!
•    Audz apaļš kā pūpols, vesels kā rutks!
•    Virbu, varbu, olas, olas. Olas vidū, pūpolis apkārt!
•    Sveiks, vesels visu gadu, audz apaļš kā pūpols!
•    Vesels, vesels, vesels! Apaļš kā pūpols, mīksts kā zīds, stiprs kā rutks!
•    Apaļš kā pūpols, lunkans kā žagars, skaists kā lecoša saulīte! Slimība ārā, veselība iekšā!
•    Ne es peru, pūpols per! Vesels, vesels, vesels!
Jāpiebilst, ka vislielākais spēks ir tieši saullēktā lauztiem zariem un visveselīgākais, protams, būs pats zaru lauzējs un citu pērējs!
Lai atlikušais gads būtu veiksmīgs
Lai atlikušais gads būtu labs un visādi sekmīgs, Pūpolu svētdienā jāievēro dažas svarīgas lietas:
•    Nedrīkst nest kurināšanai apaļas malkas pagales, tad vasarā redzēs daudz čūsku.
•    Pūpolu svētdienā izgrābj pelnus no krāsns, kurus tad vēlāk sēj kopā ar rāceņiem, lai tos tārpi neēstu.
•    Pūpolsvētdienas rītā nedrīkst matus sukāt, citādi galvā sametas utis tik lielas kā pūpoli.
•    Pūpolu svētdienā esot jābūt visu dienu mājās — tad dzīve ejot visu gadu labi.
•    Minētā svētdienā vajagot nogriezt sev nagus. Ja vēlāk tanī gadā gadoties redzēt ko nelabu, un nobīties, tad tikai jāpaskatās uz nagiem, un nekas nekaitēs.
•    Pūpolsvētdienas rītā, saulei lecot, jāmazgā mute upē, tas visu gadu būs skaists.
•    Pūpolu svētdienā arī zirgi un citi lopi jāpūpolo, lai tie arvien būtu brangi, veseli un apaļi kā pūpoli.
•    Bērniem jāceļas pirms saules un jāsalasa skaidas, lai vasarā atrastu daudz putnu. Ja agri nepieceļas — visu gadu būs lāča miegs.
•    Jāpabaro lopi, lai tie dotu daudz piena; jādod dzēriens, kas savārīts no trejdeviņām zālēm.
•    Miežu apcirknī jāiesprauž niedre, lai mieži aug kā niedres.
•    Ganiņiem šajā rītā pirms saullēkta saules jānomazgājas tekošā strautiņā, lai visu vasaru ganos nenāktu miegs.
•    Laužot zarus, tie arī jāaplūko: ja pavasarī maz pūpolu, tad nākamo vasaru būs maz kartupeļu; ja pūpolu daudz — raženi augs zirņi un pupas.
•    Kad visi nopērti un novēlēta veselība, pūpolzarus aizsprauž aiz sijas vai noliek kur citur redzamā vietā — tie tad nu visu gadu kalpo par peramajiem žagariem neklausīgiem bērniem...
•    Ar pūpolu zariem izpušķo arī kūti, lai lopi labi padodas.
•    Pēc tam, kad nopērti mājinieki, saimnieks un saimniece dodas uz laidaru - nopērt mājlopus, lai arī tie visi gadu būtu veselīgi. Ar pūpoliem nopērtās govis ir veselīgas un pienīgas, tām vilki neiet klāt.
•    Govis Pūpolu dienā jāpadzirda pirms saules lēkta, — tad tās būs visu gadu kā pūpoli: apaļas un veselīgas.
•    Govīm šajā rītā iesaka iedot sautētus sīpolus: tad būs vairāk krējuma pie piena.
•    Lai govis vasarā nebizotu, tām no paša rīta jānoberž muguras ar ledu vai sniegu.
•    Perot jērus, kumeļus, telēnus, skaita: «Apaļš kā pūpols, dibens kā sīpols!»
•    Ja šajā rītā izdodas noķert kurmi, tad tas jānoglauda un jāpalaiž vaļā, pēc tam ar to pašu roku jānoglauda zirgi: tad tie būšot brangi un spīdīgi, un naski uz darbu.
Pūpolzarus neizmet!
Pēc pēršanas pūpolu zarus nedrīkstot izmest — tie jāpiesprauž kaut kur mājās pie sienas vai jānoliek citā redzamā vietā. Ja vasarā uznāk negaiss, tad šos pūpolzarus jāmet plītī un to dūmi aizdzenot negaisa mākoņus.

 

 Info no  ... http://apollo.tvnet.lv

www.tavisvetki.eu