trešdiena, 2015. gada 4. februāris

Kas ir Meteņi?




Tā ir atvadīšanās no ziemas!
            Laikā, kad īsās ziemas dienas sāk stiepties garākas, kad laiks sāk griezties uz pavasara pusi, latvieši svin Meteņus. Meteņi tiek saukti arī par Vastlāvi, Lastavāgu, Miesmeti, Miezmežu dienu un citādi.

            Meteņos pēdējo reizi ziemā notiek karnevāliskie budēļu gājieni, kad dziedot, dancojot un labu vēlot, ļaudis devās tālos ciemos pie otra un vizinājās no kalna. Meteņi ir tā reize, kad var no sirds izlielīties, jo tad viss aug un stiepjas garumā.
Svarīga šo svētku rituāla sastāvdaļa ir vizināšanās – no kalna ar ragavām, zirgu pajūgos, kaut ar slidām pa ezera ledu. Citkārt reti sastopama, tāpēc jo īpaša Meteņu atrakcija, ir vizināšanās uz ledus ar riņķa lēzi jeb ragavu karuseli. Atbilstoši paražu gudrībai Meteņos jāvizinās, lai nodrošinātu nākamā gada ražas labu iznākumu.
Meteņi parasti iekrīt februārī, septītajā otrdienā pirms Lieldienām, un atkarībā no tā, vai Lieldienas tiek svinētas pavasara saulstāvjos, vai pēc kristīgā kalendāra, var atšķirties arī Meteņu datums, turklāt mūsdienās svinībām dažkārt tiek izraudzīta arī tuvākā nedēļas nogale.
Meteņu norisē galvenās izdarības ir vizināšanās no kalna ragaviņās vai braukšana ciemos pēc analoģijas - jo garāks ceļš, jo garāki augs lini. Galvenais Meteņu ēdiens ir cūkas gaļa un nogrūsti mieži, ko dažādos novados saukuši dažādi: par grūdeni, zīdeni, koču, ķūķi. Kā allaž svētki, arī Meteņi tikuši uzskatīti par īpašu laiku, kad ar maģiskām darbībām var ietekmēt notikumus savā labā: zīlēti nākotnes notikumi, precības, izdošanās darbos; Meteņos veikti laika novērojumi, prognozējot laika apstākļus pavasarī un vasarā. Iecienīta paraža bijusi „Meteņa dzīšana”, kad no rijas augšas Metenis dzīts lejā, metot pīrāgus, berot zelta pogas un lejot gaidītājiem uz galvas ūdeni. Meteņos arī bērni mesti pāri sētai sniega kupenā, lai tie neaizgulētos.


Informācija - no personīgajiem arhīviem un internetā pieejamiem. 

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru