Tā ir atvadīšanās no ziemas!
Laikā, kad īsās ziemas dienas sāk
stiepties garākas, kad laiks sāk griezties uz pavasara pusi, latvieši svin
Meteņus. Meteņi tiek saukti arī par Vastlāvi, Lastavāgu, Miesmeti, Miezmežu
dienu un citādi.
Svarīga šo svētku rituāla sastāvdaļa
ir vizināšanās – no kalna ar ragavām, zirgu pajūgos, kaut ar slidām pa ezera
ledu. Citkārt reti sastopama, tāpēc jo īpaša Meteņu atrakcija, ir vizināšanās
uz ledus ar riņķa lēzi jeb ragavu karuseli. Atbilstoši paražu gudrībai Meteņos
jāvizinās, lai nodrošinātu nākamā gada ražas labu iznākumu.
Meteņi parasti iekrīt februārī,
septītajā otrdienā pirms Lieldienām, un atkarībā no tā, vai Lieldienas tiek
svinētas pavasara saulstāvjos, vai pēc kristīgā kalendāra, var atšķirties arī
Meteņu datums, turklāt mūsdienās svinībām dažkārt tiek izraudzīta arī tuvākā
nedēļas nogale.
Meteņu norisē galvenās izdarības ir
vizināšanās no kalna ragaviņās vai braukšana ciemos pēc analoģijas - jo garāks
ceļš, jo garāki augs lini. Galvenais Meteņu ēdiens ir cūkas gaļa un nogrūsti
mieži, ko dažādos novados saukuši dažādi: par grūdeni, zīdeni, koču, ķūķi. Kā
allaž svētki, arī Meteņi tikuši uzskatīti par īpašu laiku, kad ar maģiskām
darbībām var ietekmēt notikumus savā labā: zīlēti nākotnes notikumi, precības,
izdošanās darbos; Meteņos veikti laika novērojumi, prognozējot laika apstākļus
pavasarī un vasarā. Iecienīta paraža bijusi „Meteņa dzīšana”, kad no rijas
augšas Metenis dzīts lejā, metot pīrāgus, berot zelta pogas un lejot
gaidītājiem uz galvas ūdeni. Meteņos arī bērni mesti pāri sētai sniega kupenā,
lai tie neaizgulētos.
Informācija - no personīgajiem arhīviem un internetā pieejamiem.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru